iemīt1
iemīt [iemĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Minot iespiest (kur iekšā).
Piemēri..kāda.. govs to [cepuri] ieminusi dobītē, un tikai Lācis [suns] to nejauši uzošņājis.
- ..kāda.. govs to [cepuri] ieminusi dobītē, un tikai Lācis [suns] to nejauši uzošņājis.
- Ja cilvēks ir nesis maisu ar graudiem, pusceļā klupis un izbēris, viņam tomēr vieglāk, redzot, ka no tiem izdīdzis rudzu pudurītis, nekā tad, ja tie iemīti dubļos...
- pārn. Te nav vārdu, kurus iemin bruģī. Rokas spiediens - tajā pateikts daudz.
Stabili vārdu savienojumiIemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē).
- Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) idioma — Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
2.Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
Piemēri..sievas, ar veļas groziem uz Velnezeru iedamas,.. ieminušas gandrīz taisnu celiņu pāri Šmerļa upītei.
- ..sievas, ar veļas groziem uz Velnezeru iedamas,.. ieminušas gandrīz taisnu celiņu pāri Šmerļa upītei.
- Didzis šeit pazina katru stūrīti, un šīs taciņas starp kokiem - tik tikko manāmās sliedes mīkstajā sūnā - tās bija ieminis viņš pats.
- Neviļus acs jau meklē smiltīs pēdas, kuras te pats esi ieminis, kādreiz staigādams.
- pārn. Jurija Gagarina un Hermaņa Titova iemītās kosmosa takās jau kļuvušas par platu kosmosa maģistrāli..
Stabili vārdu savienojumiIemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka).
- Iemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka) idioma — Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
3.pareti Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
Piemēri..Anna, lēkdama pāri grāvjiem, abām kājām iemina dubļos.
- ..Anna, lēkdama pāri grāvjiem, abām kājām iemina dubļos.
Avoti: 3. sējums