iztriekt
iztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIztriekt suni no kūts.
1.1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
PiemēriSuns iztriecis kaķi cauri pagalmam.
1.2.Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
PiemēriAr suņiem viņu [kaimiņu] izrīdītu no mājas,.. ar slotas kātu iztriektu laukā..
1.3.Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
Piemēri..Latviešu divīzijas karavīri sadarbībā ar citām daļām iztrieca fašistus no senās krievu pilsētas Borovskas.
2.Ar triecienu izsist.
PiemēriIztrieca dūci velnam no rokām.
Avoti: 3. sējums