iztrenkāt
iztrenkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus).
PiemēriSuns iztrenkā vistas.
1.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
PiemēriLietus.. pārstājis, un vējš sāk iztrenkāt mākoņus..
Avoti: 3. sējums