iztraukties
iztraukties -traucos, -traucies, -traucas, pag. -traucos; refl.
1.Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAutobuss iztraucas no pilsētas.
1.1.Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriŠķiet, šeit cauri iztraucies laika vilciens.
Avoti: 3. sējums