Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztrakoties
iztrakoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSatracinātais dzīvnieks iztrakojās un aprima.
1.1.Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties. Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
Piemēri..viņš satver Ramonu aiz plaukstām, nopietni, vīrišķīgi savalda vieglprāti... ja [meitenei] gribas no sirds iztrakoties, tad jāiet pagalmā ar Dūksi.
1.2.Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
Piemēri«Diezgan baroni [pilī] izdzīvojušies un iztrakojušies. Tagad darba cilvēks var vakarā atstiepties mīkstākā gultā,» atbildēja Ozols, aplaizdams skatu istabai..
2.parasti 3. pers. Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
PiemēriPutenis iztrakojās.
Avoti: 3. sējums