svempties
svempties svempjos, svempies, svempjas, pag. svempos; refl.; niev.
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
PiemēriPince [kaķene] ņurrā, bet mazie [kaķēni] svempjas cits citam pāri un meklē katrs svabadu pupiņu.
- Pince [kaķene] ņurrā, bet mazie [kaķēni] svempjas cits citam pāri un meklē katrs svabadu pupiņu.
- Vilis.. ceļ trepītes bedrē un svempjas uz leju.
- Sievas neattapība viņu [vīru] kaitināja. Lai nebūtu nekas nikns viņai jāpasaka, viņš svempās kājās, ņēma grozu un klamzāja ārā.
- Tūlīt gan apjēdzu savu necienīgo pozu un svempjos stāvus, bet svešie jau parādās durvīs un noraugās manī ar laipnu zobgalību.
Avoti: 7-2. sējums