iztrenkt
iztrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIztrenkt vistas no labības.
- Iztrenkt vistas no labības.
- Iztrenkt kaķi no virtuves.
- Tumsā pa sienu pienāca no mājas iztrenktais suns.
1.1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIztrenkt govis cauri pļavai.
- Iztrenkt govis cauri pļavai.
1.2.Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
PiemēriIztrenkt puiku no istabas.
- Iztrenkt puiku no istabas.
1.3.Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
PiemēriNu, Rīgu viņiem [vāciešiem] neredzēt tāpat kā savu deguna galu. Un no Kurzemes mēs viņus arī iztrenksim.
- Nu, Rīgu viņiem [vāciešiem] neredzēt tāpat kā savu deguna galu. Un no Kurzemes mēs viņus arī iztrenksim.
Avoti: 3. sējums