iztrenkt
iztrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIztrenkt vistas no labības.
1.1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIztrenkt govis cauri pļavai.
1.2.Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
PiemēriIztrenkt puiku no istabas.
1.3.Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
PiemēriNu, Rīgu viņiem [vāciešiem] neredzēt tāpat kā savu deguna galu. Un no Kurzemes mēs viņus arī iztrenksim.
Avoti: 3. sējums