atsviest

atsviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.

1.Ar sviedienu atvirzīt šurp. imperf. Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).

PiemēriAtsvied man cimdus!

1.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.

PiemēriLiktenis viņu atsviedis šai nomalē.

Liktenis viņu atsviedis šai nomalē.
Dzīve atsviedusi šo ģimeni svešā pusē.
..viņš man sāk stāstīt, kur audzis, kur kalpos bijis un kā pasaules karš atsviedis viņu šurp šai pilsētā..

2.Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Sviest nost (sānis, atpakaļ).

PiemēriAtsviest akmeņus no ceļa.

Atsviest akmeņus no ceļa.
Atsviest zivi upē.
..gultā gulētāja.., atsviedusi segas, pietraucās kājās un sāka steidzīgi ģērbties.
Zivs cepetis bij apēsts, Preimanim naža galā uzdūrās cūkas gaļas šķēle, to viņš nicinoši atsvieda nost.
sal. Virve salocījās tā, it kā kāda neredzama roka to spēji atsviedusi no zemes.

2.1.Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).

PiemēriAtsviest bizes uz muguras.

Atsviest bizes uz muguras.
Klāss skrēja saliecies, rokas atpakaļ atsviedis - kā vanagu traukta bezdelīga pret sienu.
..[meitene] atsvieda atpakaļ matus, kas bija pārkrituši pāri sejai.
Osiene durvīs atsvieda galvu atpakaļ un pazibsnīja melnajām, iekritušajām acīm, tikpat kā iesmiem sabakstīja.

Stabili vārdu savienojumiAtsviest (arī atmest) galvu.

2.2.Strauji atbīdīt, atgrūst (parasti aizkaru).

PiemēriAtsviest loga aizkarus.

Atsviest loga aizkarus.
Maksiļo devās tieši uz māla būdu pie mātes. Ar strauju vēzienu atsviedis no durvīm grabošu niedru pinumu, viņš sauca: «Māt... māt, raktuvēs ...»

2.3.Strauji atvērt, atraut vaļā.

PiemēriAtsviest dārza vārtiņus līdz galam.

3.Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).

PiemēriSešas reizes tos [fašistus] smagi sakāvām un atsviedām izejas pozīcijās.

Sešas reizes tos [fašistus] smagi sakāvām un atsviedām izejas pozīcijās.
Pretinieks centās par katru cenu atsviest mūsu karavīrus atpakaļ upē. Uzbrukums sekoja uzbrukumam.
Fronte bija tuvu. Vācieši bija atsviesti aiz upes, kas miestiņu dalīja uz pusēm.

4.Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).

PiemēriMeitene metas [arestētajam] tēvam klāt, bet vācu sargzaldātu durkļi to atsviež nost.

Meitene metas [arestētajam] tēvam klāt, bet vācu sargzaldātu durkļi to atsviež nost.
Metos uz durvīm, bet liesmu mutulis atvērtajā logā atsviež mani atpakaļ.

5.sar. Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).

PiemēriAnna atsviež šos vārdus asi, gandrīz ar naidu, izskriedama no klēts.

Anna atsviež šos vārdus asi, gandrīz ar naidu, izskriedama no klēts.
«Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši...» Ģedimins mēģināja paskaidrot.. - «Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries,» Vizbule atsvieda.
«Nesauc spokus vārdā!» Baiža čukstoši atsvieda, jo viņam nepatika, ka Matulis tik nopietnā brīdī jokojas.

6.Būt par cēloni straujam regresam.

Avoti: 1. sējums