pakāpt
pakāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
PiemēriPakāpt kalnā.
- Pakāpt kalnā.
- Pakāpj, pakāpj un krīt zemē.
- Regīna pakāpj pāris soļu uz augšu, apstājas un atspiežas pret margām.
- Dusmīgi Māra.. pārsoļoja smilšainajam pagalmam un, pakāpusi trīs kāpienus, iegāja šaurā, garā koridorā.
1.1.pārn. Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
PiemēriNo Ērgļiem uz Piebalgu lielceļš ved,.. Gan paugurā pakāpj, gan ielejā krīt..
- No Ērgļiem uz Piebalgu lielceļš ved,.. Gan paugurā pakāpj, gan ielejā krīt..
2.Pakāpties2.
PiemēriKad viņi ir gandrīz blakām, Aigars pēkšņi pakāpj sānis un.. nostājas vīram priekšā.
- Kad viņi ir gandrīz blakām, Aigars pēkšņi pakāpj sānis un.. nostājas vīram priekšā.
- Saimniece pakāpj soli sāņus, paņem no trauku skapja vēl šķīvi..
2.1.sar. Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.).
Piemēri..saņēmusi pašā stūrī beidzamos trīs [rudzu] kūliņus [kūlīšus], viņa pakāpa līdz pašai ežai un paņēma arī Kārlēnu.
- ..saņēmusi pašā stūrī beidzamos trīs [rudzu] kūliņus [kūlīšus], viņa pakāpa līdz pašai ežai un paņēma arī Kārlēnu.
Avoti: 6-1. sējums