pakāpties
pakāpties -kāpjos, -kāpies, -kāpjas, pag. -kāpos; refl.
1.Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
PiemēriPakāpties uz akmens.
1.1.Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
PiemēriPakāpties pa kāpnēm.
1.2.pārn. Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) — par debess spīdekļiem.
PiemēriZiemas saule, nedaudz pakāpusies virs apvāršņa, jau atkal taisās pazust uz visu garo nakti..
1.3.pārn. Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
PiemēriBiezā dūmaka, kurā iegrima saule, bija pakāpusies līdz pašam zenītam, necaurredzami nosegdama debess jumu.
1.4.pārn. Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
PiemēriUn tā tapusi un top jaunā Viļņa. Tā pakāpjas arvien augstāk zaļajos piepilsētas pakalnos.
2.Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
PiemēriViņa pakāpās sānis, lai palaistu garām jātnieku..
Avoti: 6-1. sējums