Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakāpt
pakāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
PiemēriPakāpt kalnā.
1.1.pārn. Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
PiemēriNo Ērgļiem uz Piebalgu lielceļš ved,.. Gan paugurā pakāpj, gan ielejā krīt..
2.Pakāpties2.
PiemēriKad viņi ir gandrīz blakām, Aigars pēkšņi pakāpj sānis un.. nostājas vīram priekšā.
2.1.sar. Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.).
Piemēri..saņēmusi pašā stūrī beidzamos trīs [rudzu] kūliņus [kūlīšus], viņa pakāpa līdz pašai ežai un paņēma arī Kārlēnu.
Avoti: 6-1. sējums