pakare
pakare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
PiemēriKalnu vainagoja nosūnojusi klints. Tās pakarēs atradām sārti violetus ziedu zvaniņus.
2.literat. Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
PiemēriJa ķēde ir starpstrotisks atkārtojums, tad citāds raksturs ir pakarei, kas, ievadot teikumu (rindu), atkārto iepriekšējā teikuma beigas..
3.tehn. Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
PiemēriCeltņa kāša pakare.
Avoti: 6-1. sējums