pakārpīt
pakārpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
PiemēriMēs.. bijām ietupušies aizputinātā tranšejā ābeļdārza nostūrī... Tumsā nedaudz pakārpījām sniegu,.. sakārtojām ieročus..
1.1.intrans.
Piemēri«Pagaidi, es pakārpīšu dziļāk..» Smiltis bija irdenas, plūstošas.
Avoti: 6-1. sējums