stīvēties
stīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu).
Piemēri..kāds vīrs, uz daudzstāvu nama jumta uzrāpies,.. stīvējas ar garu, baltu dēli.
2.Ietiepīgi pretoties.
Piemēri..Žanna.. vienkārši paņēma [Gundegu] aiz elkoņa un veda līdzi. No sākuma Gundega mazliet pretojās, bet tad kļuva neērti tā stīvēties ceļa vidū, viņa vairs nemēģināja atbrīvoties..
2.1.Nepakļauties (par dzīvniekiem).
PiemēriZīmaļa stīvējās un negribēja kāpt pēc benzīna smakojošajā aizgaldā, taču beidzot padevās..
2.2.Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
Piemēri..kaulējušies un stīvējušies.., kamēr par astoņi simti salīguši, tik labu govi par sviestmaizi grēks atdot.
Avoti: 7-2. sējums