Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkāpt
aizkāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
PiemēriMikiņš pakāpjas uz sētas, lai varētu aizsniegt [bērza] apakšējo zaru. Ticis uz tā, rāpjas arvien augstāk un augstāk...Bet nu jau Mikiņš ir aizkāpis līdz pašam strazdu būrim un sāk aplūkot pasauli.
2.sar. Aiziet (kur, pie kā, u. tml.).
PiemēriAizkāpt pie drauga.
Avoti: 1. sējums