aizkāpt
aizkāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
PiemēriMikiņš pakāpjas uz sētas, lai varētu aizsniegt [bērza] apakšējo zaru. Ticis uz tā, rāpjas arvien augstāk un augstāk...Bet nu jau Mikiņš ir aizkāpis līdz pašam strazdu būrim un sāk aplūkot pasauli.
- Mikiņš pakāpjas uz sētas, lai varētu aizsniegt [bērza] apakšējo zaru. Ticis uz tā, rāpjas arvien augstāk un augstāk...Bet nu jau Mikiņš ir aizkāpis līdz pašam strazdu būrim un sāk aplūkot pasauli.
2.sar. Aiziet (kur, pie kā, u. tml.).
PiemēriAizkāpt pie drauga.
- Aizkāpt pie drauga.
- Aizkāpt līdz upei.
- "Būs kaut kur jāaizkāpj, " viņš bija nolēmis, bet, iznācis skolas pagalmā, neviļus apstājās. Kaut kur derētu aiziet, bet kur?
- "Nez kur māte? " Robis ievaicājās. "Viņa solījās šodien uz Boguševu aizkāpt."
- Rīt man nekur nav jāiet, labāk lēnām aizkāpšu mājās.
Avoti: 1. sējums