aiztriekt
aiztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. imperf. Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
PiemēriAiztriekt aitas uz aploku.
1.1.Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
Piemēri..saimnieks aiztrieca Tāli [meiteni] uz salu pēc tēva..
1.2.Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
PiemēriAiztriekt iebrucējus.
1.3.pārn. Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
PiemēriAiztriekt drūmās domas.
1.4.pārn. Aizpūst, aizdzīt (ko) — par stipru vēju.
PiemēriGaismai austot, sacēlās vējš - saraustīja pelēkos mākoņus, aiztrieca pāri Lielajam mežam..
2.Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAiztriekt bumbu ar spēcīgu sitienu.
3.reti Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt. Aizcirst, aizsist.
PiemēriAiztriekt kastes vāku.
Stabili vārdu savienojumiAiztriekt (retāk aizsūtīt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda).
Avoti: 1. sējums