gļēvs
gļēvs -ais; s. -a, -ā
gļēvi apst.
1.Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
PiemēriGļēvs cilvēks.
- Gļēvs cilvēks.
- Upīšu Mārtiņš bij bramanīgs tikai tad, kad iereibies, skaidrā prātā bailīgs un gļēvs..
- ..Alberts dusmojās pats par sevi, juta, ka kļūst vēl gļēvāks un nevar ne aizdzīt mokošo domu, ne arī padoties tai.
- Un šis uzraugs tā bija iebaidījis ar savām dūrēm puiku, ka pēdējais bija kļuvis par gļēvu, bailīgu radījumu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGļēvs skatiens.
- Gļēvs skatiens.
- Gļēvi izturēties.
- Tomēr Brieža blēdīgais un bailīgais raksturs bija par gļēvu, lai nostātos pretī Cepļa cietajai un valdonīgajai gribai.
- Apziņa, ka viņš gļēvi bēg, dedzināja tam kāju pēdas, taču baiļu neprāts rāva uz priekšu.
1.2.Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
PiemēriGļēva, apvītuši uzdzīvotāja seja... Kā ar asu tērauda spalvu iezīmēts garīgs un fizisks pagurums.
- Gļēva, apvītuši uzdzīvotāja seja... Kā ar asu tērauda spalvu iezīmēts garīgs un fizisks pagurums.
- Visvairāk viņam nepatika gļēvie vaibsti, kas liecināja par aso nesaskaņu starp godkārību un gribas trūkumu..
1.3.Nesaspriegts, bez vingruma (par ķermeņa daļām, ķermeņa kustībām).
PiemēriGļēvas rokas spiediens.
- Gļēvas rokas spiediens.
- Gļēvas kustības.
- ..[dārzniece] atņēma labdienu, vēsu, gļēvu roku ielikdama uz vienu acumirkli Rogas cietajā.
- Es nespēju noturēt avīzi, mana roka gļēvi nošļūk klēpī. Sēžu pilnīgi apstulbusi..
- ..man pirksti ir kļuvuši gļēvi - Kulaks vairs neiet ciet.
2.pareti Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriKalšanai tas [zēns] vēl esot par gļēvu, kalējs mēdza teikt, nevarot nokalt ne pakava naglas.
- Kalšanai tas [zēns] vēl esot par gļēvu, kalējs mēdza teikt, nevarot nokalt ne pakava naglas.
- Kungu bērni ļoti gļēvi; tikko iziet ārā, tūdaļ tie saaukstējas.
- Tas ir pelēki sirms, krunkains mopsis [suns]. Gļēvās kājas viņu nespēj noturēt..
Avoti: 3. sējums