Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glūns
glūns -a, v.; parasti vsk.; reti
Slepens ļaunums.
PiemēriZaglīgi, ieklausīdamies apkārtnes skaņās, viņš raudzījās pasaulē, un viņa skatienā bija plēsoņas glūns.
Avoti: 3. sējums