glūns
glūns -a, v.; parasti vsk.; reti
Slepens ļaunums.
PiemēriZaglīgi, ieklausīdamies apkārtnes skaņās, viņš raudzījās pasaulē, un viņa skatienā bija plēsoņas glūns.
- Zaglīgi, ieklausīdamies apkārtnes skaņās, viņš raudzījās pasaulē, un viņa skatienā bija plēsoņas glūns.
- pārn. Visur tikai iznīcība. Mūros ievēlusies sūna: Tavi logi pilni glūņa.
Avoti: 3. sējums