Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
glumums
glumums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → glums1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Pārāk ilgi ja bēdājas cilvēks, dvēsele sasmok un pieglum.. Vajag nākt priekiem kā paliem, kā plūdiem, aļģu glumumu izskalot ārā..
  • ..Pārāk ilgi ja bēdājas cilvēks, dvēsele sasmok un pieglum.. Vajag nākt priekiem kā paliem, kā plūdiem, aļģu glumumu izskalot ārā..
2.Vispārināta īpašība → glums2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDūņu glumums.
  • Dūņu glumums.
3.Vispārināta īpašība → glums3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLedus glumums.
  • Ledus glumums.
4.sar. Vispārināta īpašība → glums4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBlēža glumums.
  • Blēža glumums.
  • Lauki ir lauki, bet pilsēta - pilsēta. Tur jāberzējas vienam gar otru un jāmācās cits glumums.
Avoti: 3. sējums