glūnīgs
glūnīgs -ais; s. -a, -ā
glūnīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) — par acīm, skatienu.
PiemēriVisur tiem pēdējā laikā sekoja vecā vagara glūnīgā, nosirmojusī lapsas acs.
2.Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriGlūnīgā lapsa.
Avoti: 3. sējums