Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gļēvulis
gļēvulis -ļa, v.
gļēvule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
PiemēriŠajā brīdī viņa juta, cik ļoti ienīst Arturu, nicināšanas vien bija par maz. Gļēvulis un lupata, - un tādam viņa bija varējusi veltīt savas labākās jūtas, pirmo mīlestību!
Avoti: 3. sējums