gļēvulība
gļēvulība -as, s.; parasti vsk.
Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
PiemēriGusts [zēns] apzinājās, ka viņam tagad nācās mazos [bērnus] drošināt un aizstāvēt, bet nu viņš pats trīsēja. Un piepeši viņam sametās kauns par sevi un savu gļēvulību.
- Gusts [zēns] apzinājās, ka viņam tagad nācās mazos [bērnus] drošināt un aizstāvēt, bet nu viņš pats trīsēja. Un piepeši viņam sametās kauns par sevi un savu gļēvulību.
- «Tev pat nav gaiļa dūšas pašam sevi aizstāvēt! Es zināju, ka tu esi bailīgs, tomēr tādu gļēvulību nevarēju iedomāties.»
- Toreiz [bērnībā] Arvīds Salums saņēma savu pirmo un pēdējo bārienu - ne par pazaudēto nazi, bet gan - par meliem, par gļēvulību.
Avoti: 3. sējums