noskaņa
noskaņa -as, s.
1.Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe.
PiemēriJautra noskaņa.
1.1.Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
PiemēriKrievu romances melodiskā ziņā ļoti plaši attīstītas, ar lirisku, elēģisku, brīžiem melanholisku noskaņu.
2.Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums. Noskaņojums (2).
PiemēriRomāna personas rakstnieks veido kā dažādu sabiedrības grupējumu noskaņas izteicējus.
3.parasti vsk. Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
PiemēriEde tā kā atdzīvojās. Cepa baltmaizi, krāsnī čurkstēja cepetis, mājā ienāca klusu svētku noskaņa.
4.Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
PiemēriMaiga balss noskaņa.
Avoti: 5. sējums