nespēks
nespēks -a, v.; parasti vsk.
1.Spēka trūkums, fizisks vājums. Bezspēks.
PiemēriVecuma nespēks.
1.1.Panīkums, vārgums (augiem).
Piemēri..savas pēdējās dienas dzīvo vēl trīs vecas, salīkušas meža ābeles.., aiz nespēka uz klētiņas jumta ar zariem atbalstīdamās..
2.Stāvoklis, kad nav iespēju, līdzekļu (kā veikšanai).
PiemēriCilvēki bija satraukti, izmisuši savā nespēkā: tūlīt te tiks pastrādāts noziegums, un viņiem nebija nekādas varas, lai tas nenotiktu.
2.1.Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
PiemēriUn kā arvien tādos brīžos viņā modās nicināšana pret sevi, savu nespēku atraisīties no cilvēka, kas taču viņu vairs nemīl.
Avoti: 5. sējums