nest
nest nesu, nes, nes, pag. nesu; trans.
1.Turot (ko), parasti rokās, uz muguras, uz pleciem, un virzoties (kurp), pārvietot (to).
PiemēriNest bērnu.
- Nest bērnu.
- Nest grāmatu saini.
- Nest karogu svētku gājienā.
- Nest iepirkumus uz mājām.
- Nest mēteli uz rokas.
- Nest cepuri rokā.
- Nest ziedus istabā.
- Nest slēpes pār plecu.
- Nest maisus uz klēti.
- Abās rokās viņš vārīgi nesa savu zaķādas cepuri pilnu zaļgani pelēkām olām.
- Dažās zemēs sievietes nes uz galvas krūku ar ūdeni vai grozu ar augļiem.
- Rītos viņa.. ielēja putru spainīšos, ko nest pļāvējiem, un ar kāšiem plecos un maizes kulīti rokā devās uz pļavu.
- Ko nevar celt, to nevar nest.
Stabili vārdu savienojumiDaudz nest. Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds.
- Daudz nest idioma — Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds idioma — Būt grūtniecei.
- Nest (savu) krustu idioma — Paciest grūtības, ciešanas.
- Nest (savu) nastu idioma — Paciest grūtības (darbā, dzīvē).
- Nest cauri vienk. — Muļķot, izjokot.
- Nest priekšā sar. — Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
1.1.Turot (ko), piemēram, mutē, uz muguras, un virzoties (kurp), pārvietot (to) – par dzīvniekiem.
PiemēriĒzelis nes nastas.
- Ēzelis nes nastas.
- ..kaķe.. savus bērnus nes mutē un rāpjas pa pakšiem.
- Dažreiz vilks medījumu nes, pārmetot pār muguru.
- ..sermulis stiepj to, liecies trijos līkumos. Tā ir trekna ūdensžurka, ko viņš samedījis un nes uz mājām.
1.2.Turēt (ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī un pārvietoties.
Piemēri..es vērīgi skatījos slimniekos.. Dažs bija bāls kā papīrs,.. un dažs nesa roku saitē.
- ..es vērīgi skatījos slimniekos.. Dažs bija bāls kā papīrs,.. un dažs nesa roku saitē.
- Un varbūt tieši tādēļ, ka augums tāds pamazs, zēns soli sper stingru, galvu mēdz izslietu nest.
Stabili vārdu savienojumiNest augstu (arī lepni) galvu.
- Nest augstu (arī lepni) galvu idioma — Izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
1.3.Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
Piemēri..spārnotā raķete spēs.. nest tādu pašu kodollādiņu kā stratēģiskā raķete.
- ..spārnotā raķete spēs.. nest tādu pašu kodollādiņu kā stratēģiskā raķete.
- ..katrs no četrpadsmit [Zemes mākslīgajiem] pavadoņiem nesa unikālu aparatūru..
- «Lūkosim tak papriekšu visi tai laivā sasēsties,» sacīja Skrastiņš, «ja tad redzēs, ka tā tik daudz nevar nest, tad varēs lozēt.»
1.4.Balstīt ķermeni (kādā kustībā) – par kājām.
PiemēriKapronā tērptās kājas uz augstajiem lakkurpju papēžiem nesa meiteni tik viegli, ka, likās, viņa dejoja.
- Kapronā tērptās kājas uz augstajiem lakkurpju papēžiem nesa meiteni tik viegli, ka, likās, viņa dejoja.
Stabili vārdu savienojumiCik (arī ko) kājas nes. Kājas (pašas) nes.
- Cik (arī ko) kājas nes sar. — Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- Kājas (pašas) nes idioma — Saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
- Kājas nenes idioma — Saka, ja nespēj paiet.
1.5.pārn. Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
PiemēriVēl tagad man Andra tēva sirds jāapbrīno, kas par tik daudz grūtumu pasaulē nemaz nesūdzējās, bet visu to nesa ar pacietību.
- Vēl tagad man Andra tēva sirds jāapbrīno, kas par tik daudz grūtumu pasaulē nemaz nesūdzējās, bet visu to nesa ar pacietību.
1.6.pārn. Izjust, pārdzīvot (sevī).
PiemēriCik sieviete var būt dziļa un daiļa, cik viņa var nest sevī mīlas, tas viss bija Annā Kareņinā.
- Cik sieviete var būt dziļa un daiļa, cik viņa var nest sevī mīlas, tas viss bija Annā Kareņinā.
- Tā. Nu ir pasacīts viss, ko nesu sevī šos gadu desmitus.
- Visgrūtāk ir savas dusmas nest, Apspiest un valdīt..
- Tik vien Andra mātei, kā sievietei, sirdī nestās bēdas izplūda dažreiz vārdos..
1.7.pārn. Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu.
PiemēriKomunistiska attieksme pret darbu nav tikai biedriska sacensība.. Tā nes sevī partejisku principialitāti, prasīgumu pret sevi un citiem..
- Komunistiska attieksme pret darbu nav tikai biedriska sacensība.. Tā nes sevī partejisku principialitāti, prasīgumu pret sevi un citiem..
2.parasti 3. pers. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
PiemēriUpe nes plostu lejup.
- Upe nes plostu lejup.
- Vējš nes smiltis pa gaisu.
- Bija ļoti kluss, un laiva, tikai straumes nesta, lēni slīdēja pa zīdaini gludo Salacu.
- Tālāk Jānis atdūrās pret atsevišķām rakstītām lapām. Dažas no tām izslīdēja no grāmatiņas, un vējš tās nesa prom pa slapjo ceļu.
- Vējš nes izpletņa lēcēju sānis.
- pārn. ..asinis savā ritējumā no kāju pēdām līdz smadzenēm pa visu ķermeni nesa manu pēdējo vēlēšanos - izturēt!
Stabili vārdu savienojumiKā vēja nests.
- Kā vēja nests idioma — Ļoti ātri (parasti skriet).
2.1.Izplatīt (skaņas, smaržas) – par vēju.
PiemēriKaut kur dūc traktors, tālu,.. bet vējiņš skaņas nes šurp..
- Kaut kur dūc traktors, tālu,.. bet vējiņš skaņas nes šurp..
- ..Pār Havannu valgie vēji kuģu sirēnas nes.
- ..norās balto no vietas lauku kumelītes, vēsma nes smaržu pa gabalu..
2.2.Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
PiemēriPāri Padomju Latvijas laukiem simtiem kilometru garumā stiepjas augstsprieguma līnijas. Tās nes.. gaismu pilsētām un ciematiem..
- Pāri Padomju Latvijas laukiem simtiem kilometru garumā stiepjas augstsprieguma līnijas. Tās nes.. gaismu pilsētām un ciematiem..
- Drīz vien rodas sastrēgums arī plaušu vēnās, kuras nes asinis uz kreiso [sirds] priekškambari.
- ..upes savāc ūdeņus no laukiem un mežiem un nes tos uz ezeriem un jūru.
2.3.Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
PiemēriRadiosakari gan pārvar attālumus, nesot ziņas un mūziku no Rīgas un Maskavas..
- Radiosakari gan pārvar attālumus, nesot ziņas un mūziku no Rīgas un Maskavas..
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
PiemēriKarš nes postu.
- Karš nes postu.
- Katra pavasara diena nes sev līdzi pārsteigumu pēc pārsteiguma - te ieraugām pirmos gājputnus, te čaklo biti un raibos tauriņus.
- Jebkurš satiksmes negadījums, kurā cieš bērns, nes sev līdzi neizmērojamas bēdas.
- Viņš, Ģirts, bija sapņojis, ka strādās, cīnīsies, atklās daudz ko jaunu, kas nesīs labumu visiem..
4.parasti 3. pers. Radīt, ražot (augļus, ražu).
Piemēri..uz īsa stublāja slaidu, zobenveidīgu lapu pušķa vidū šie augi nesa lielus, priežu čiekuram līdzīgus augļus..
- ..uz īsa stublāja slaidu, zobenveidīgu lapu pušķa vidū šie augi nesa lielus, priežu čiekuram līdzīgus augļus..
- ..ābelīte, kas šopavasar tiks iestādīta, maksimālo ražu nesīs tikai pēc piecpadsmit gadiem.
- ..zeme, allaž rūpīgi apstrādāta, nesa bagātas ražas..
4.1.Ražot (medu) – par bitēm.
Piemēri«Rīt meitenes aiznesīs medu jums uz skolu. Mums bišu daudz, un šogad tās labi nesušas.»
- «Rīt meitenes aiznesīs medu jums uz skolu. Mums bišu daudz, un šogad tās labi nesušas.»
- I bitītes medu nes, Pulciņā strādādamas.
5.parasti 3. pers.; sar. Dzemdēt (par dzīvniekiem).
PiemēriJumīšus dod aitām, lai aitas nestu jēriņus pāra [pārī].
- Jumīšus dod aitām, lai aitas nestu jēriņus pāra [pārī].
6.parasti 3. pers. Būt par (ienākumu, peļņas) avotu.
PiemēriAugļkopība saimniecībai nes krietnu peļņu.
- Augļkopība saimniecībai nes krietnu peļņu.
- Katram viņa jaunā dārza kvadrātmetram vajadzēja nest naudu, un tā tas arī bija.
Stabili vārdu savienojumiNest augļus.
- Nest augļus idioma — Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
7.Valkāt, nēsāt.
PiemēriVeikala vadītāja.. vaicāja, vai es negribētu.. nākt par manekenu viņas rīkotajā modes skatē. Man esot labs augums, grācija, un es protot nest tērpus.
- Veikala vadītāja.. vaicāja, vai es negribētu.. nākt par manekenu viņas rīkotajā modes skatē. Man esot labs augums, grācija, un es protot nest tērpus.
- Tā pēdējos divus [kara] gadus katrs, kas nesa vācu formu, pa Dārzciemu staigāja lepni paceltu galvu..
- Šoferi stalti nes formas cepures..
- Dzīvo, meita, ar godinu, Nes ar godu vainadziņu..
8.Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
PiemēriAina:.. Velti aizmirsu uz brīdi, Ka jūs nesat Baļķa vārdu.
- Aina:.. Velti aizmirsu uz brīdi, Ka jūs nesat Baļķa vārdu.
- Drāmas teātris nes šodien Andreja Upīša vārdu..
- «Melodija» - šo skanīgo vārdu nes arī Rīgas skaņu plašu ierakstu studija.
- ..Sauleskalns pelnīti nes godpilno Latvijas visskaistākā kalna nosaukumu.
9.Veikt, izpildīt (kādu uzdevumu, pienākumu).
PiemēriSavā būtībā viņš ir pielīdzināms bērnam vai plānprātiņam, kas taču nenes atbildību par saviem darbiem.
- Savā būtībā viņš ir pielīdzināms bērnam vai plānprātiņam, kas taču nenes atbildību par saviem darbiem.
Stabili vārdu savienojumiNest atbildību.
- Nest atbildību sar. — Būt atbildīgam (par ko).
10.Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
Piemēri«Indriķis Cīrulis arī saka, ka mums nevajag tikai avīzēs gausties par.. nemiera cēlējiem, bet nest kultūru taisni tajos tumšākajos nostūros.»
- «Indriķis Cīrulis arī saka, ka mums nevajag tikai avīzēs gausties par.. nemiera cēlējiem, bet nest kultūru taisni tajos tumšākajos nostūros.»
10.1.Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
PiemēriLido, lido, latvju zīle, Nes no Kremļa prieka vēsti..
- Lido, lido, latvju zīle, Nes no Kremļa prieka vēsti..
- Ceru, citrīt putnēns mazs Nesīs labu ziņu.
- «Zini, ko?» Štībelis atstūma šķīvi. «Tu labāk tās tenkas nenes mājās.»
Stabili vārdu savienojumiNest sveicienu.
- Nest sveicienu idioma — Nodot, sūtīt sveicienu.
11.parasti savienojumā ar «prom» Zagt.
PiemēriZagļi nes visu prom.
- Zagļi nes visu prom.
11.1.Laupīt (par dzīvniekiem).
PiemēriVilks nes aitas prom.
- Vilks nes aitas prom.
12.parasti 3. pers.; tehn. Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
Piemēri..smagās dzegas nes frontonus ar īpašnieku ģerboņiem un iniciāļiem..
- ..smagās dzegas nes frontonus ar īpašnieku ģerboņiem un iniciāļiem..
Stabili vārdu savienojumiCik rīkle nes. Ko (arī cik) nagi nes. Nest laimi. Nest nāvi. Nest nelaimi. Zeme nes.
- Cik rīkle nessar. — Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- Ko (arī cik) nagi nessar. — Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- Nest laimi — Darīt (kādu) laimīgu.
- Nest nāvi — Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Nest nelaimi — 1. Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.2. Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- Zeme nes — Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Avoti: 5. sējums