Paplašinātā meklēšana
Meklējam nest.
Atrasts vārdos (56):
- nest:1
- apnest:1
- atnest:1
- ienest:1
- iznest:1
- nonest:1
- panest:1
- sanest:1
- uznest:1
- nesties:1
- aiznest:1
- pārnest:1
- pienest:1
- nestāvas:1
- nestunda:1
- nestuves:1
- amnestēt:1
- dienests:1
- vinnests:1
- nestiepts:1
- nestspēja:1
- amnestija:1
- anestezēt:1
- atnesties:1
- ienesties:1
- iznesties:1
- mēnestiņš:1
- neiznests:1
- nonesties:1
- panesties:1
- uznesties:1
- aiznesties:1
- anestēzija:1
- menestrels:1
- pilnestība:1
- pilnestīgs:1
- nestandarta:1
- neiznestība:1
- sinestēzija:1
- nestrādājošs:1
- dienestmeita:1
- dienestnieks:1
- karadienests:1
- virsdienests:1
- anesteziologs:1
- ārpusdienesta:1
- civildienests:1
- izlūkdienests:1
- palīgdienests:1
- pirmsdienesta:1
- radiodienests:1
- patentdienests:1
- senestopātijas:1
- anestezioloģija:1
- pasažierdienests:1
- transportdienests:1
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- (Iz)nest cauri
- (Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras)
- Daudz nest
- Kā vēja nests
- Kā vēja nests
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds
- Nest (savu) krustu
- Nest (savu) nastu
- Nest (savu) nastu
- Nest atbildību
- Nest augļus
- Nest augstu (arī lepni) galvu
- Nest cauri
- Nest laimi
- Nest laimi
- Nest nāvi
- Nest nāvi
- Nest nelaimi
- Nest nelaimi
- Nest priekšā
- Nest priekšā
- Nest savu krustu
- Nest sirdī
- Nest sveicienu
- Nest sveicienu
- Nest upuri
- Vilkt (arī nest) savu slogu
Atrasts skaidrojumos (409):
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- Aiznest labas dienas Aiznest sveicienus.
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
- kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
- izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
- nostiept Ar pūlēm nonest.
- pastiept Ar pūlēm panest.
- pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastīvēt Ar pūlēm sanest.
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
- atvākt Atnest, atvest.
- atstiept Atnest.
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
- Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
- traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
- Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
- dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
- civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
- pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- nesējs Darītājs --> nest.
- terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns.
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- činavnieks Dienesta persona.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu. Attiecīgā suņu šķirne.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
- Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
- Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- nesams Divd. --> nest.
- nesošs Divd. --> nest.
- panesams Divd. --> panest.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
- čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
- hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
- paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- Iet soļos (arī soļiem) Iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
- aģentūra Izlūkošanas dienests.
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
- Iznest ar kājām pa priekšu Iznest (kādu) mirušu.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- karaklausība Karadienests.
- Kara dienests Karadienests.
- dienests Karadienests. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
- karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu. Karognesējs (1).
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- rangs Karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats. Kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes.
- streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
- nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
- aģents Līdzstrādnieks (izlūkdienestā).
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- Zaldātu nauda Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
- Zaldātu nauda Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- neiznēsāts Neiznests (2).
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu). Pretstats: stabils.
- nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti, ko darīt).
- nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
- nostaipīt Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest (ko smagu).
- nonest Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest.
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt. _imperf._ Vazāt prom. Nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atvazāt Nevīžīgi atnest, atvilkt.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo. Nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- neiznests Nol. divd. --> iznest.
- nepanesams Nol. divd. --> panest.
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
- nostaipīties Nonesties (1).
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šāda satiksmi.
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
- nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
- pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- panest Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) nest.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- pārstaipīt Pārnest.
- trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
- pasažierdienests Pasažieru dienests.
- Zirgu pasts Pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- Patentu dienests Patentdienests.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2). Noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- nesums Paveikta darbība, rezultāts --> nest (1).
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1).
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2). Arī saneši.
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3).
- uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
- degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
- degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
- rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- iesaucams Pilsonis, ko iesauc karadienesta.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē un daudzu citu valstu kara flotēs. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
- izmesties Priekšlaikus atnesties.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- nesties Refl. --> nest (1). Tikt nestam.
- mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- Ložu laiks Rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
- Ložu laiks Rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
- nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
- oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs.
- Par velti maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Velti (arī par velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Turi muti! arī Muti ciet! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Iet armijā Sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- Iet zaldātos Sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- Iet zaldātos Sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
- anestēzija Sāpju mazināšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
- mēnestiņš Savienojumā «naga mēnestiņš»: gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
- Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kurā katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
- hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest. _imperf._ Skalot prom.
- patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
- ēncietība Spēja (augam) augt ēnā, panest ēnu.
- agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm. Agrīnums.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- Varas bezdarbība Stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- Varas bezdarbība Stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdība.
- liekēdība Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- sargsuns Suns, ko izmanto sardzes dienestā.
- uzplecis Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- brīvgājiens Tāds mehānisma stāvoklis, kad no viena tā locekļa, kas darbojas, kustība netiek pārnesta uz citu vai citiem mehānisma locekļiem.
- Augstāk (arī augstu) Stāvošs Tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu). Klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
- rāms Tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas. Arī mierīgs (4).
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- jauniesaucamais Tāds, kas attiecas uz kārtējo iesaukumu aktīvajā karadienestā.
- rezerve Tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā.
- ārpusdienesta Tāds, kas nav saistīts ar dienestu.
- ārrindas Tāds, kas nav saistīts ar ierindas dienestu.
- nestrādājošs Tāds, kas nestrādā algotu darbu.
- parazītisks Tāds, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
- lēns Tāds, kas nestrādā, nerīkojas ātri, veikli.
- pirmsdienesta Tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos.
- bezdarbīgs Tāds, kas pietiekami nestrādā. Tāds, kas neveic savus darba pienākumus. Pasīvs.
- aluviāls Tāds, kas radies no upju straumļu sanestām nogulām.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo. Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- transportabls Tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
- nesums Tas, kas ir atnests.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- ieceļot Tikt ievestam, ienestam, iesūtītam.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- alūvijs Upju straumļu sanesti nogulumi.
- klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
- pasūtīt Uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko).
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu. Arī mobilizēt.
- pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
- nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laika nest (parasti dažādos virzienos).
- konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
- Ložu gadi Vecums, kādā iesauca karadienestā.
- kāpa Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos).
- priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē.
- dzīt Vest, nest, arī gādāt (ko) (parasti lielos daudzumos).
- vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
- mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1).
- saimnieks Vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kornets Virsnieka zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas armijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- neiznestība Vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas apriņķa policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas pilsētu policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un citu valstu armiju artilērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- valgans Zvalstīgs, nestabils (parasti par laivu).
nest citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV