streiks
streiks -a, v.
Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
PiemēriEkonomisks streiks.
- Ekonomisks streiks.
- Daļējs streiks.
- Solidaritātes streiks.
- Stihisks streiks.
- Pieteikt streiku.
- Pasludināt streiku.
- Uzsākt streiku.
- Streiku kustība.
- Atskanēja sirēna, bet neviens nedomāja strādāt... strādnieki pulcējās mehāniskās nodaļas lielajā hallē - kopā viņu bija apmēram trīssimt cilvēku. Streiks!
- 1912. gada pavasaris. Pāri Krievijai veļas varens politisko streiku vilnis..
- ..ASV pilsētās sākās vispārējs strādnieku streiks. Tajā piedalījās vairāk nekā 350 000 strādnieku.
- Protestēdami pret jaunajiem soda likumiem, biedri cietumos pieteica bada streiku.
- Tam [streiklaužu organizatoram] vienmēr stāvēja gatavībā organizēti streiklaužu kadri, kas spēja streikus lauzt visos darba arodos.
Stabili vārdu savienojumiBada streiks. Lauzt streiku.
- Bada streiks — Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
- Lauzt streiku — Stāties darbā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
Avoti: 7-2. sējums