strēķis
strēķis -ķa, v.; sar.
1.Iegarens (kā) krāvums. Grēda, kaudze.
PiemēriMēs paņemam no strēķa sausu malku, palasām skaidiņas, tāsis un noejam upmalā.
- Mēs paņemam no strēķa sausu malku, palasām skaidiņas, tāsis un noejam upmalā.
- No strēķa novēlās pirmais labības klēpis..
- ..gubenī vēl stāvēja neaizskarts vesels strēķis siena un āboliņa.
- ..aukla aizķērās aiz žurnālu, papīru.. strēķa, un tas pajuka.
- pārn. ..austrumos visa pamale novilkusies zilganiem mākoņu strēķiem. Būs negaiss.
1.1.Virkne, rinda.
PiemēriŠaurāka asfalta strēmele nogriežas pa labi, un tālāk aiz kokiem novietojies dzelteni krāsotu ēku strēķis.
- Šaurāka asfalta strēmele nogriežas pa labi, un tālāk aiz kokiem novietojies dzelteni krāsotu ēku strēķis.
2.Laikposms.
PiemēriSkaties, vienu strēķi tīrumā ūdens par daudz, slīkstam vai nost, tad uzpūš vējš no citas puses un kalstam ārā.
- Skaties, vienu strēķi tīrumā ūdens par daudz, slīkstam vai nost, tad uzpūš vējš no citas puses un kalstam ārā.
- «Sirds vēl rādās tīri sprauna, bet ko tas dod, ja.. dakteris neļauj strādāt ilgāk par pusstundu dienā? Ko tu, cilvēks, tik īsā laika strēķī vari izdarīt?»
- ..abi krietnu strēķi ņēmās pa skatuves apakšu, ka rībēja vien.
2.1.Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
PiemēriLabu strēķi pagājis.
- Labu strēķi pagājis.
Avoti: 7-2. sējums