strēle
strēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Bulta1.
PiemēriŠī kā izšauta strēle klāt.
1.1.Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
Piemēri..pāļa smagais serdenis pamazām iegrimst zemē. Pa skalu slīd strēle, norādīdama iegrimes dziļumu.
1.2.Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums.
PiemēriLedus gan plaisāja sīkās strēlēs, tomēr izturēja. Voldis pierāpās gandrīz līdz ielūzuma vietai..
2.Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
PiemēriPutekļi vērpās saules strēlēs, kas staroja iekšā pa logu.
2.1.Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
PiemēriPāri debesīm traucās melnas mākoņu strēles, brīžiem aizsegdamas mēnesi.
3.Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
PiemēriZemes strēle.
4.tehn. Celtņa sastāvdaļa — gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
PiemēriLīgani pagriezās celtņa strēle, nogādādama paneļus uz augšējo stāvu.
Avoti: 7-2. sējums