streikot
streikot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
PiemēriTiesības streikot.
2.parasti 3. pers.; sar. Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
PiemēriViņš zināja - Zentai reizēm streiko sirds..
Avoti: 7-2. sējums