Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strēgt
strēgt strēdzu, strēdz, strēdz, pag. strēdzu, arī strēgstu, strēgsti, strēgst, pag. strēgu; intrans.
1.Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
PiemēriUrbis strēga sīkstajā kokā, nokarsa zilgans, atkodās..
  • Urbis strēga sīkstajā kokā, nokarsa zilgans, atkodās..
  • pārn. Ikvienam reiz tāds brīdis pienāk - Strēgst kaklā kūkas gabals mīksts.
2.Stigt.
PiemēriPurvā kājas strēdz.
  • Purvā kājas strēdz.
  • pārn. ..domas strēga kā soļi dziļā sniegā.
Avoti: 7-2. sējums