Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strēgt
strēgt strēdzu, strēdz, strēdz, pag. strēdzu, arī strēgstu, strēgsti, strēgst, pag. strēgu; intrans.
1.Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
PiemēriUrbis strēga sīkstajā kokā, nokarsa zilgans, atkodās..
2.Stigt.
PiemēriPurvā kājas strēdz.
Avoti: 7-2. sējums