Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strēbt
strēbt strebju, streb, strebj, pag. strēbu; trans.; sar.
1.Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
PiemēriPie.. galda sēdēja mazliet vecāks puišelis un skaļi strēba zupu.
Stabili vārdu savienojumiStrēbt karstu (putru).
1.1.Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
Piemēri..kafejnīca atrodas starp dīki un Daugavu.. Ja apnīk strēbt vīnu vai limonādi, var pārcelties ar kuģīti uz Katlakalnu.
1.2.intrans.
Piemēri..gan laikam nolēmis pamatīgi piesūkties, strēbt tikmēr, kamēr zem galda.
Avoti: 7-2. sējums