streipulīgs
streipulīgs -ais; s. -a, -ā
streipulīgi apst.
Tāds, kas streipuļo. Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
PiemēriStreipulīgs vīrs.
- Streipulīgs vīrs.
- Viņš pagriezās un nedaudz streipulīgā gaitā sāka iet ceļam pa pašu vidu, vairīdamies no grāvjiem..
- Streipulīgiem soļiem skolotāja izgāja no klases.
Avoti: 7-2. sējums