Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stražņiks
stražņiks -a, v.; vēst.
Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriIznāca pils sulainis un paziņoja stražņikiem, ka lielkungs pavēlējis vest arestētos uz pils lieveni parka pusē,.
Avoti: 7-2. sējums