Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
leitnants
leitnants -a, v.
leitnante -es, dsk. ģen. -šu, s.
Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē – dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē – pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē – dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriNo stacijas iznāk leitnants un.. sapulcina kareivjus ierindā.
  • No stacijas iznāk leitnants un.. sapulcina kareivjus ierindā.
  • Leitnantam Avenam, kas komandēja pirmo vadu, bija pārsieta galva..
  • Kaujās par Rīgas atbrīvošanu viņa bija ne tikai ložmetējniece, tagad viņa, leitnante, jau komandēja ložmetējnieku vadu.
  • Patlaban stūrmaņa.. sejā, kurā vēl bija manāms prieks par nesen piešķirto jaunākā leitnanta pakāpi, bija lasāms jauns, patīkams satraukums.
  • Vecākais leitnants Pliens stāvēja rotas priekšā un vēroja.
  • Viņš vienmēr iet parādes soļiem. Pulkvedis leitnants Laiva.
Stabili vārdu savienojumiJaunākais leitnants. Kapteinis leitnants.
  • Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
  • Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
  • Pulkvedis leitnants Pulkvežleitnants.
  • Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: 4. sējums