karodznieks
karodznieks -a, v.
karodzniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.novec. Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu. Karognesējs (1).
PiemēriRotu komandieri jāja zirgos. Karodznieki gāja katrs pret savu rotu pa šosejas malā iemītu taciņu.
1.1.Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
Piemēri«Uz priekšu!» atskanēja pūlī. «Nešaus!» mudināja karoga nesējs [demonstrācijā 1905. gadā]. ..Karodznieki piegāja zaldātiem pavisam tuvu.
2.reti Karognesējs2.
PiemēriPiecgades karodznieki. Tos sastapsit visos rūpnīcas.. cehos. Ap divarpus tūkstoši.. līdz 1974. gada nogalei jau beidza savus personiskos piecgadu plānus.
Avoti: 4. sējums