nodienēt
nodienēt -dienu, -dieni, -dien, pag. -dienēju
1.intrans. Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
PiemēriViņš savus zaldāta gadus bija nodienējis Kaukāzā..
- Viņš savus zaldāta gadus bija nodienējis Kaukāzā..
- Neviļus atmiņā nāca karadienestā piedzīvotais. Kad Ēvalds bija nodienējis dažus mēnešus, kara apgabals rīkoja ziemas meistarsacīkstēs.
- ..sāk dienēt armijā kārtējais jauniešu iesaukums un atgriežas mājās tie, kuri savu laiku nodienējuši.
2.intrans. Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
PiemēriJaunietis jau nodienējis
- Jaunietis jau nodienējis
3.intrans.; novec. Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
Avoti: 5. sējums