nodibināties
nodibināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Tikt nodibinātam (1).
PiemēriKolhozs nodibinājies.
- Kolhozs nodibinājies.
- Biedrība nodibinājusies.
- Vecpilsētā nodibinājās Apsīša-Žukovska radiofabrika.
- Tikai 1940. gadā, kad Latvijā nodibinājās padomju vara, es kļuvu inženieris lielā rūpnīcā.
- Nodibinoties jaunajai ģimenei, kāzu naktī klētī guldināja jauno pāri.
2.Refl. → nodibināt2. Tikt nodibinātam.
PiemēriNodibināties draudzībai.
- Nodibināties draudzībai.
- Nodibināties labām kaimiņu attiecībām.
- Nodibinājušies radiosakari.
- ..drīz vien mājā bija nodibinājies tāds stāvoklis, ka labākos kumosus, glītākās drēbes un ilgāku pagulēšanos rītos dabūja Dāvis.
- Ar Pēterpils strādniekiem un revolucionāro inteliģenci latviešiem nodibinājās visciešākie sakari..
Avoti: 5. sējums