nodevība
nodevība -as, s.; parasti vsk.
1.Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
PiemēriPar dzimtenes nodevību, tas ir, par PSRS pilsoņa ar nodomu izdarītu nodarījumu, kas kaitē PSRS valsts neatkarībai, teritoriālajai neaizskaramībai vai militārajai varenībai.., soda ar brīvības atņemšanu..
1.1.Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
PiemēriNodevība pret revolucionāro teoriju, nodevība pret revolucionāro strādnieku šķiru, nodevība pret proletāriskā internacionālisma principiem - tāds ir II Internacionāles labējo līderu darbības rezumējums.
1.2.pārn. Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
PiemēriEs vēl gribēju iebilst, ka tā ir nodevība, ka nav godīgi pamest draugu vienu nelaimē, bet Juris tikai pasmējās..
Avoti: 5. sējums