nodevīgs
nodevīgs -ais; s. -a, -ā
nodevīgi apst.
1.Tāds, kas izdara nodevību. Tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
PiemēriIzolēdami nodevīgo latviešu buržuāziju, kas apmeloja revolūcijas cīnītājus,.. meklēja izlīgumu ar patvaldību un muižniekiem, Latvijas proletariāts ciešā sadarbībā ar krievu proletariātu cīnījās par revolūcijas uzvaru.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNodevīga politika.
1.2.Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts. Tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
PiemēriUn viņš sāka runāt. Stāstīja par pirmajām kara dienām, par nodevīgo uzbrukumu Padomju zemei.
1.3.pārn. Tāds, kurā slēpjas kas bīstams (parasti par vietu, apstākļiem).
Piemēri..Tutura purvā tumši atvari un baismi dūņu bezdibeņi zem nodevīgām, plānām sūnu segām.
2.Tāds, kas ļauj citiem uztvert to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
PiemēriSeja atkal vienaldzīga un auksta kā pirmāk, tikai vaigu galos vēl kvēlo nodevīgais sārtums..
Avoti: 5. sējums