nodevējs
nodevējs -a, v.
nodevēja -as, s.
1.Darītājs → nodot.
2.Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
PiemēriLīdz pašai vācu karaspēka ienākšanai padomju vara palika savā vietā, it nekur nodevējiem neizdevās sagrābt varu savās rokās.
2.1.Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
PiemēriViņas [rakstnieces] publicistikā.. arvien asāka kļūst cīņa pret tautas nodevējiem - buržuāziskajiem nacionālistiem, kas, baidīdamies no tautas dusmām, aizbēguši uz kapitālistiskajām valstīm..
Avoti: 5. sējums