sardze
sardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Sargu grupa (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
PiemēriRūpnīcas sardze.
- Rūpnīcas sardze.
- Noliktavu sardze.
1.1.mil. Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
PiemēriSardzes izvade.
- Sardzes izvade.
- Sardzes maiņa.
- Sardzes telpas.
- «Mana pirmā pavēle: visiem, izņemot sardzi, saiet savos novietojumos.»
- Jaunās sardzes instruktāža un izvadīšana notiek pievakarē, visam garnizonam kopīgi. To izdara dežurējošais garnizona virsnieks.
2.Darbība → sargāt1. Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
PiemēriSardzes dienests.
- Sardzes dienests.
- Visi guļ, tikai Artūrs Sprūde stāv sardzē pie ieročiem.
- ..gulēja tie karavīri, kas pašreiz neatradās sardzē.
- pārn. Sociālistiskās valsts pirmais dekrēts bija dekrēts par mieru. Sociālisms arī šodien stingri stāv miera sardzē.
- pārn. Darba sardzēs brigādes un lielāki kolektīvi parasti pierāda, ka rezultāti var būt augstāki, nekā «tāpat vien» strādājot.
3.Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
PiemēriPārņemt sardzi.
- Pārņemt sardzi.
- Tieši pusnakti Harijs ar matrozi Muhu devās uz stūres māju pieņemt sardzi.
- Uz klāja strādā ne vien matroži, bet arī no sardzes brīvie stūrmaņi un mehāniķi.
3.1.Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
PiemēriKapteinis pavēlēja divkāršot sardzi..
- Kapteinis pavēlēja divkāršot sardzi..
- Cik gan dzīvību izglābusi bākas sardze.. Ne jau velti katrs garāmbraucošais kuģis ar trim stieptiem sirēnas kaucieniem sveic vīrišķīgo apkalpi.
Stabili vārdu savienojumiGoda sardze. Meža sardze.
- Goda sardze — Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
- Meža sardze — Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
Avoti: 7-1. sējums