vasalis
vasalis -ļa, v.
1.vēst. Viduslaikos — feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
Piemēri..Jersikas valdnieks Visvaldis kļuva bīskapa Alberta vasalis..
Stabili vārdu savienojumiVasaļa zvērests.
2.Pakļauta, atkarīga persona.
PiemēriIndiāņus pasludināja par brīvajiem karaļa vasaļiem, lai tos varētu aplikt ar nodokļiem un tā palielināt valsts ienākumus.
Avoti: 8. sējums