vasalis
vasalis -ļa, v.
1.vēst. Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
Piemēri..Jersikas valdnieks Visvaldis kļuva bīskapa Alberta vasalis..
- ..Jersikas valdnieks Visvaldis kļuva bīskapa Alberta vasalis..
- Asotes pilskalns bijis cietoksnis, bet kopš 9. gs. arī Jersikas valdnieka vasaļa rezidence.
- sal. Vasaras bērni!.. Viņi ir ap skolotāju kā vasaļi ap ķēniņu.
Stabili vārdu savienojumiVasaļa zvērests.
- Vasaļa zvērests — Zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību.
2.Pakļauta, atkarīga persona.
PiemēriIndiāņus pasludināja par brīvajiem karaļa vasaļiem, lai tos varētu aplikt ar nodokļiem un tā palielināt valsts ienākumus.
- Indiāņus pasludināja par brīvajiem karaļa vasaļiem, lai tos varētu aplikt ar nodokļiem un tā palielināt valsts ienākumus.
- Mēs toreiz sastrīdējāmies, es Beātei piedraudēju, bet viņa smējās par maniem draudiem, un tiešām - ko es varēju draudēt... vēl vienmēr biju viņas uzticīgais vasalis..
- pārn. Un dogmām vairs neesmu vasalis. Bet dzejoju brīvi un skaisti.
Avoti: 8. sējums