Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vasaraudzis
vasaraudzis -dža, v.
vasaraudža -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
PiemēriVītols.. samaksājis par darbu [meistaram] ar vasaraudzi jerķeli [jēru]..
2.Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
Piemēri«Man taču jau ir pilni septiņpadsmit gadi.».. Tāpat kā visus vasaraudžus, viņu ļoti aizskāra ikkatrs mājiens, ka viņa izskatās jaunāka, nekā patiesībā ir.
Avoti: 8. sējums