vasarnieks
vasarnieks -a, v.
vasarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
PiemēriIr vasarnieki, kas pieraduši.. peldēties,.. un šos cilvēkus tik viegli nevar sabaidīt rudenīgais vēsums, tie vasarnīcās nodzīvo ilgāk par parastajiem sezonas iemītniekiem.
1.1.pārn.; reti Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
2.vēst. Vasaras kalps.
PiemēriNeviens puisis, ne meita, ne vasarnieks, ne gadinieks, ne nedēļnieks, ne dieninieks labprāt pie Ķideniem [saimniekiem] nenāca.
Avoti: 8. sējums