apgaita
apgaita -as, s.
1.Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
PiemēriCeļu remontstrādnieka apgaita.
- Ceļu remontstrādnieka apgaita.
- Ceļu apgaitnieks.. zina: vilciens patlaban jau būs pie viņa apgaitas robežas, četrus kilometrus aiz stacijas.
- Divas nedēļas Čiekurkalna policijas iecirkņa apgaitā bij zināms, gan ārienē maz ko manāms, satraukums.
2.Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
PiemēriApstaigāt savu apgaitu.
- Apstaigāt savu apgaitu.
- Tikko savas apgaitas 86. kvartālā aplencu trīs lūšus.
- ..tikai retais mežsargs, kam īsta mednieka dzirksts asinīs, pēc katra svaiga sniguma, neviena nemudināts, jau mazā gaismiņā skrēja ar slēpēm šķērsām un aplīk [apkārt] savai apgaitai, vilku pēdas meklēdams..
3.Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
Piemēri..ķirurgs kopā ar slimnīcas ārstiem dodas apgaitā pa visām nodaļām.
- ..ķirurgs kopā ar slimnīcas ārstiem dodas apgaitā pa visām nodaļām.
- ..kārtējā apgaitā, ar automātiem apbruņojušies, brida divi robežsargi.
- Beidzis darbnīcu apgaitu, galvenais inženieris aizgāja uz nule pabeigto mašīnu novietni..
- Viņš [naktssargs] apstaigāja visu nometnes teritoriju, kā tas vakara apgaitā pienākas..
Avoti: 1. sējums