uznest
uznest -nesu, -nes, -nes, pag. -nesu; trans.
1.Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriPalīdzēt uznest saini līdz otram stāvam.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
Piemēri«Kā to [tiklu] varzu varēja nepamanīt uz viļņa?» brīnījās Rozītis. Tīklu kaudzi tagad saredzēja arī no kuģa pakaļgala borta. «Laikam nupat straume uznesusi..»
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
Piemēri..visām četrām [strādniecēm] aizkūpējās cigaretes. Vējš man reizēm uznesa tabakas smaržu, un es nikni sakodu zobus. Man pašam nebija ko pīpēt.
2.Reproducēt (uz kā tekstu vai attēlu).
PiemēriUznest attēlu uz plātnes.
Avoti: 8. sējums