Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sastiept
sastiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.med. Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
PiemēriVisbiežāk tiek sastieptas vai pārrautas locītavu saites..
2.Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
Piemēri..mēs sastiepjam smagos maisus un izberam..
3.Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
Piemēri..[makšķeres] aukliņa bija sastiepta taisni kā stīga..
4.reti Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
PiemēriAndrs saraustīja grožus, izliektu krūti, sastieptām rokām aizlaida tā, ka putekļu mākonis novērpās..
Avoti: 7-1. sējums