nīkulīgs
nīkulīgs -ais; s. -a, -ā
nīkulīgi apst.
1.Vāji attīstīts, nespēcīgs (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
PiemēriNīkulīgs bērzs.
1.1.Slimīgs, fiziski nespēcīgs (par cilvēkiem).
PiemēriTas [dēls] man tāds slimīgs bija, nīkulīgs, jau domāju - nezin vai izdzīvos.
2.Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
PiemēriNīkulīga saimniecība.
Avoti: 5. sējums