Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nestrādājošs
nestrādājošs -ais; s. -a, -ā
nestrādājoši apst.
1.Nol. divd. → strādāt.
2.Tāds, kas nestrādā algotu darbu.
PiemēriKristapa Riekstiņa sieva Milda bija viena no cītīgākajām tirgus apmeklētājām. Kā nestrādājošs ģimenes loceklis Milda saņēma [kara laikā] kartītes ar manāmi mazāku devu nekā vīrs.
Avoti: 5. sējums